Jānis Birznieks dzimis 1895. gada 18. novembrī Liepājas apriņķa „Lejas Birzniekos” kā jaunākais no trīs dēliem Birznieku ģimenē. „Lejas Birznieki” bija viena no Bārtas pagasta vecsaimniecībām,  kurā bija 18 ha aramzemes, 4 ha pļavas un 4 ha lauksaimniecībā neizmantojamas zemes.

    Jānis Birznieks mācījies Bārtas pagasta draudzes skolā, ko vietējie bārtinieki sauca pirmā skolotāja Jura Bergmaņa uzvārdā par Bergmaņa skolu. Tā ir arī vienīgā mācību iestāde, ko Jānis Birznieks absolvēja. 

    1916. – 1917. gadā Jānis Birznieks brīvprātīgi cīnās Pirmajā pasaules karā Latviešu strēlnieku rindās. Jānis Birznieks nonāca vāciešu gūstā Dilemenē, bet karam beidzoties viņš 1919. gadā atgriezās dzimtajās mājās „Lejas Birzniekos”.

    1921. gadā Jānis Birznieks iestājas Latvijas Zemnieku savienībā. 1922. gadā viņš tiek ievēlēts par Bārtas pagasta valdes priekšsēdētāju un šo amatu pildīja sešus gadus, līdz 1928.gadam, kad tika ievēlēts par 3. saeimas deputātu. Šai pašā gadā viņš tika ievēlēts arī par Liepājas apriņķa pašvaldības revīzijas komisijas priekšsēdētāju. 1931. gadā Jānis Birznieks kļuva arī par 4.saeimas deputātu. 1934. gada 20. maijā ministru prezidents viņu izvēlas par  zemkopības ministra biedru, bet jau 1935. gada 11. jūlijā par Zemkopības ministru.

    1941. gadā Jāni Birznieku un viņa ģimeni – sievu Otīliju un dēlu Uldi Birzniekus - izsūta uz Sibīriju. Sieva un dēls tika nometināti Krasnojarskas apgabalā Novoselovā, Jānis Birznieks nokļuva Vjatlagā, pēc tam strādāja ogļu kombinātā Intā. Pēc 14 neredzēšanās gadiem 1955.gada 1. februārī Jānis Birznieks satika savu sievu Novoselovā , tomēr atlikusī kopdzīve bija īsa. 1955. gada 5. oktobrī Jānis Birznieks mira  no miokarda infarkta, apglabāts turpat Novoselovas kapsētā. Šodien pāri kapsētai skalojas Jeņisejas HES ūdeņi.

    Bārtā  Vecajā Plostnieku kapsētā blakus vecāku atdusas vietai atrodas piemiņas akmens Jānim Birzniekam, kurā iekalti vārdi:

    „ Manas miesas atdusas tālā svešumā, bet mans gars ir šeit ar jums.”