Bārtas muzeja krājums aptver laika posmu no vissenākiem laikiem līdz pat mūsdienām.

      Muzeja krājumu veido:

1. ar Bārtas kultūrvēsturi saistīti muzejiski priekšmeti, kuri vecāki par 19. gadsimtu – arheoloģiskie priekšmeti un Bārtas baznīcas kristāmtrauks (1776.gads);
2. bārtenieku sadzīves un etnogrāfiskie priekšmeti, kas raksturo dzīvi un  tradīcijas Bārtā 19. gadsimtā – 20.gadsimtasākumā;
3. dokumenti, fotogrāfijas un priekšmeti, kas saistīti ar Bārtas ievērojamāko cilvēku dzīvi un darbību:
   • LPSR Nopelniem bagāto kultūras darbinieci, rokdarbnieci, Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieci Annu Kūmu (1878.-1964.);
   • Kārļa Ulmaņa 1934.-1940. gada valdības Zemkopības ministru Jāni Birznieku (1895.-1955.);
   • Bārtas muzeja veidotāju, novadpētnieku, žurnālistu, dzejnieku Jēkabu Rūsiņu (1917.-1994.);
4. dokumenti, fotogrāfijas un priekšmeti, kas atspoguļo Bārtas vēstures un kultūras notikumus 19.-20. gadsimtā:
   • Bārtas pirmo skolu un Bārtas pamatskolas darbību;
   • Bārtas etnogrāfiskā ansambļa un tā vadītāju darbību;
   • saimniecisko un kultūras dzīvi Bārtā 20. gadsimta 20-jos un 30-jos gados;
   • kolhozu darbību Bārtā;
   • Otrā pasaules kara laiku;
   • bārtenieku iesaistīšanos trešajā nacionālajā atmodā;

Bārtas muzejs informāciju par savu krājumu iekļauj Nacionālā Muzeju Krājuma Kopkatalogā.

Jēkabs Rūsiņš (1917-1994) savā mūžā bijis gan žurnālists, gan novadpētnieks, gan dzejnieks. Visās šajās trijās sfēras viņš guva ievērojamus panākumus un atstāja nozīmīgu savu darbības mantojumu.

Jānis Birznieks dzimis 1895. gada 18. novembrī Liepājas apriņķa „Lejas Birzniekos” kā jaunākais no trīs dēliem Birznieku ģimenē. „Lejas Birznieki” bija viena no Bārtas pagasta vecsaimniecībām,  kurā bija 18 ha aramzemes, 4 ha pļavas un 4 ha lauksaimniecībā neizmantojamas zemes.